Institūta vēsture

  Latvijas Universitātes Materiālu mehānikas institūts (LU MMI) ir dibināts 1963.g kā Polimēru mehānikas institūts (PMI). kā neatkarīga Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (LZA) zinātniskā iestāde. Tas tika izveidots uz Arhitektūras un celtniecības institūta, Automātiskas un mehāniskas institūta un Rīgas politehniskā institūta Plastiskuma problēmu laboratorijas bāzes. Tā dibinātājs un pirmais direktors bija Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Aleksandrs Mālmeisters. Polimēru mehānikas institūta pētījumu programmā bija šādi uzdevumi: izstrādāt polimēro materiālu pretestības zinātniskos pamatus; radīt polimēro un kompozīto konstrukciju aplēses inženiermetodes; izstrādāt augsta moduļa un augstas stiprības kompozīto materiālu (stikla, oglekļa un organisko plastiku un u.c.) deformēšanas un sabrukuma teorijas gadījumiem, kad tie ir pakļauti kombinētai slodžu un apkārtējās vides faktoru iedarbībai; radīt modernas metodes polimēro un kompozīto materiālu mehānisko īpašību diagnosticēšanas un ilgizturības prognozēšanai. Līdz PSRS sabrukumam institūts bija vadošais zinātniski pētnieciskais institūts moderno polimēro un kompozīto materiālu pētniecība, kas ir daudz strādājis padomju militārā un kosmiskā kompleksa labā. 1967. pie Institūta tika radīts Speciālais aparātbūves konstruktoru birojs (ap 300 darbinieku), kura galvenais uzdevumus bija ieviest praksē PMI veikto pētījumu rezultātus. Tā pamatprodukcija bija aparāti polimēro un kompozīto materiālu zinātnisko un nesagraujošo pārbaužu veikšanai. Līdz biroja likvidācijai 1992.g. tā produkciju plaši izmantoja dažādos zinātniskos un rūpnieciskos uzņēmumos gandrīz 100 PSRS pilsētās. Ar saviem aparātiem birojs ir piedalījies starptautiskās izstādēs un tirgos Bulgārijā, Japānā, Polijā, Somijā, Spānijā un Vācijā. Birojā izgatavoto iekārtu augstais tehniskais līmenis ir guvis apstiprinājumu ar daudziem patentiem, autorapliecībām. Kā arī ar divām zelta, 12 sudraba, 27 bronzas medaļām un daudziem diplomiem. 1969.g. Institūtā nodibināja Padomi zinātņu kandidāta pakāpes (Ph. D. Rietumu zemēs), piešķiršanai, kas 1līdz 976.g bija piešķīrusi zinātņu kandidāta grādu 50 zinātniskiem darbiniekiem, tanī skaitā 42 tehnisko zinātņu, vienu ķīmijas un septiņus fizikas un matemātikas zinātņu grādus. 1977.g. zinātņu kandidāta grāda piešķiršanas Padomes pilnvaras paplašināja, pārveidojot to par Specializētu padomi doktora disertāciju aizstāvēšanai. Laika 1977.–1991.g. Padomē tika aizstāvētas 88 (14 zinātņu doktora un 74 zinātņu kandidāta) disertācijas. 1992.g. Institūta izveidoja Habilitācijas un promocijas padomi), kurā tika nostrificēti 53 un aizstāvētas astoņas disertācijas, tanī skaitā viena habilitētā doktora grāda iegūšanai. 1998.g. Institūtā tika radīta Konstrukciju materiālu mehānisko pārbaužu laboratorija, ko Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK) 2000.g. akreditēja atbilstoši standartā EN ISO/IEC 17025. 2006.g. Institūtā tika izstrādāts ilgtermiņa plāns “Attīstības stratēģija”, ko atbalstīja Institūta Padome. Atbilstoši Institūta attīstības stratēģiju, tos 2011.g. kļuva par locekli nacionālās nozīmes Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju centrā, ko kopīgu izveidoja Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte Fizikas institūts, Rīgas Tehniskā universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts. 2015. gadā institūts tiek pārsaukts par Latvijas Universitātes Materiālu mehānikas institūtu. Institūta direktori:

Vārds un uzvārds	Gadi
Aleksandrs Mālmeisters	1963 – 1970
Vitolds Latišenko	1970 – 1986
Roberts Maksimovs	1986 – 1988
Imants Matīss	1988 – 1993
Juris Jansons	1993 – 2011
Egils Plūme	2011 –